Nabassaites cilmes šūnas arvien aktīvāk tiek apskatītas kā potenciāls risinājums iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanā. Rezultāti liecina, ka tās spēj mazināt iekaisuma procesus slimības skartajos audos, savukārt no nabassaites cilmes šūnām iegūtās eksosomas paver papildu iespējas slimības izpausmju mazināšanai. Klīniskajos pētījumos nabassaites audu cilmes šūnas izmantotas arī vienas no sarežģītākajām Krona slimības komplikācijām – fistulu – ārstēšanā.
Iekaisīgās zarnu slimības ir hronisku saslimšanu grupa, kas rodas imūnsistēmas darbības traucējumu rezultātā – organisma dabiskā aizsargsistēma kļūdaini vēršas pret paša organisma audiem, izraisot ilgstošu iekaisumu un zarnu bojājumus.
Divi galvenie iekaisīgo zarnu slimību veidi ir Krona slimība un čūlainais kolīts.
Slimības norise katram pacientam var būt atšķirīga, tomēr biežākie simptomi ir ilgstoša caureja vai citas vēdera izejas izmaiņas, sāpes vēderā, izteikts nogurums, slikta dūša, apetītes un svara zudums.
Pasaulē ar iekaisīgajām zarnu slimībām dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku. Turklāt slimības ietekme neaprobežojas tikai ar gremošanas sistēmu.
Aptuveni pusei pacientu slimības gaitā var attīstīties dažādas komplikācijas, tostarp uzturvielu nepietiekamība, organisma atūdeņošanās, anēmija un kaulu blīvuma samazināšanās. Pētījumi liecina arī par paaugstinātu trauksmes un depresijas risku cilvēkiem, kuri dzīvo ar iekaisīgajām zarnu slimībām.
Mūsdienās iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanā pieejami medikamenti, kas palīdz kontrolēt iekaisumu, mazināt simptomus un uzturēt slimības remisiju. Daļai pacientu nepieciešama arī ķirurģiska ārstēšana. Tomēr Krona slimībai un čūlainajam kolītam joprojām nav terapijas, kas garantētu pilnīgu izārstēšanu, tāpēc visā pasaulē turpinās jaunu ārstēšanas metožu izpēte.
Viens no perspektīvajiem reģeneratīvās medicīnas virzieniem ir nabassaites cilmes šūnu izmantošana. Iekaisīgo zarnu slimību gadījumā īpaši nozīmīgas ir cilmes šūnu imūnmodulējošās un pretiekaisuma īpašības.
Honkongas Universitātē veiktajos pētījumos iegūtie rezultāti liecina, ka cilmes šūnas var palīdzēt mazināt iekaisuma procesu slimības skartajos audos. Tas ir būtiski, jo tieši pārmērīga un nepareizi regulēta imūnsistēmas reakcija ir viens no centrālajiem mehānismiem, kas uztur hronisko iekaisumu un izraisa zarnu audu bojājumus.
Cilmes šūnu terapijas mērķis šajā gadījumā nav vienkārši apspiest simptomus – tiek pētīta iespēja ietekmēt pašu iekaisuma procesu un veicināt bojāto audu atjaunošanos.
Līdzās pašām cilmes šūnām arvien lielāku uzmanību piesaista arī eksosomas – mikroskopiskas bioloģiski aktīvas daļiņas, ko izdala šūnas un kas piedalās informācijas nodošanā starp tām.
Irānas zinātnieki pētījuši no cilmes šūnām iegūtu eksosomu izmantošanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumā, vērtējot to spēju mazināt iekaisumu un slimības izpausmes.
Īpaši nozīmīgi rezultāti iegūti, pētot cilmes šūnu izmantošanu Krona slimības izraisītu fistulu ārstēšanā. Fistulas ir patoloģiski savienojumi starp zarnu un citiem orgāniem vai ādu, un tās ir viena no sarežģītākajām Krona slimības komplikācijām. To ārstēšana var būt ilgstoša un sarežģīta.
В научном журнале Stem Cell Research & Therapy publicētā pētījumā no nabassaites audiem iegūtas mezenhimālās cilmes šūnas tika ievadītas tieši fistulas skartajā zonā. Pētījuma rezultāti liecināja par terapeitisku efektu un fistulu dzīšanas uzlabošanos.
Būtiski, ka pētījumā netika konstatētas ar terapiju saistītas nopietnas nevēlamas blakusparādības, kas sniedz papildu pamatojumu turpmākai šīs ārstēšanas metodes izpētei.
Использованные источники:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/40866981/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/33728664/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37904247/
https://www.cdc.gov/inflammatory-bowel-disease/about/index.html
