Latvijā arvien vairāk pievērš uzmanību pacientiem ar neirodeģeneratīvām saslimšanām, jo šo pacientu skaits ik gadu aug.
Parkinsona slimība ir hroniska progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kuru raksturo neironu šūnu nāve smadzeņu reģionā. Slimība skar vienu no 100 cilvēkiem vecuma posmā no 50 līdz 80 gadu vecumam. Apmēram 10-20% slimnieku ir jaunāki par 50 gadiem, un apmēram puse no tiem tiek diagnosticēti pirms 40 gadu vecuma. Šīs slimības iespaidā cilvēkiem ir kustību un runas traucējumi. Bieži vien tā iespaido arī cilvēku garastāvokli, uzvedību un domāšanu.
Simptomi kā trīce, stīvums, lēnums, nelīdzsvarotība un miega traucējumi, pakāpeniski noved pie pacientu dzīves kvalitātes zaudēšanas. Zāles, ko pašlaik lieto šīs hroniskās neirodeģeneratīvās slimības ārstēšanai, galvenokārt, ir domātas simptomu mazināšanai, lai novērstu neironu nāvi un līdz ar to slimības progresēšanu.
Taču aktīvi tiek pētīti citi terapeitiskie risinājumi, proti, mezenhimālo cilmes šūnu izmantošana, ņemot vērā to spēju migrēt uz bojātiem audiem un veicināt to atjaunošanos. Mezenhimālās cilmes šūnas var iegūt no kaulu smadzenēm, taukaudiem un nabassaites audiem.
2020.gadā publicēts pētījums, kurā piedalījās 12 pacienti, vecumā vidēji 52 gadi (no 39 līdz 59), kuri vidēji 7 gadus slimoja ar Parkinsona slimību. Šie dalībnieki papildus parastajiem medikamentiem tika ārstēti ar mezenhimālām cilmes šūnām, kas ņemtas no viņu pašu kaulu smadzenēm, saņemot 3 cilmes šūnu injekcijas ar 7 dienu starplaiku. Parkinsona slimības motorisko un nemotorisko simptomu attīstība tika novērtēta pēc 1 mēneša un 3 mēnešiem.
Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar 11 pacientu grupu, kuri slimoja ar Parkinsona slimību, ar līdzīgu vecuma, dzimuma un slimības stadijas pakāpi ārstēšanas grupai, un tika ārstēti tikai ar parastajiem medikamentiem, nesaņemot nekāda vieda injekcijas, pat ne placebo.
Pirmās pētījuma grupas pacientiem bija iespējams novērot Hamiltona depresijas skalas rezultāta samazinājumu par 44%, kas norāda uz ievērojamu garastāvokļa uzlabošanos un depresijas stāvokļa samazināšanos. Citi eksperimentālās ārstēšanas pozitīvie efekti bija miegainības samazināšanās dienas laikā un ievērojams dzīves kvalitātes pieaugums, ko novērtēja, izmantojot īpašu anketu, kas paredzēta pacientiem ar Parkinsona slimību. Šie garīgās veselības, miegainības un dzīves kvalitātes uzlabojumi tika novēroti mēnesi pēc eksperimentālās ārstēšanas un turpinājās arī 3 mēnešus vēlāk.
Pārbaudes, ko izmantoja, lai novērtētu motorisko simptomu attīstību, ļāva pacientiem, kuri saņēma cilmes šūnas, novērot vēl dažus uzlabojumus, kas netika novēroti grupā, kuru ārstēja tikai ar medikamentiem, kas var liecināt par mezenhimālo cilmes šūnu pozitīvo ietekmi uz Parkinsona slimības motoriskajiem simptomiem.
Ņemot vērā šos rezultātus, tiek secināts, ka mezenhimālās cilmes šūnas var palīdzēt uzlabot Parkinsona slimības motoros un nemotoros simptomus. Tomēr autori uzsver, ka šie rezultāti, lai arī uzmundrinoši, ir provizoriski, un ir obligāti jāveic pētījumi ar lielāku pacientu skaitu, kontrolēti ar placebo grupu un ar ilgāku novērošanas laiku, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par šīs ārstēšanas efektivitāti.
Izmantotie literatūras avoti:
