Ahileja cīpsla ir lielākā un izturīgākā cīpsla cilvēka organismā. Tā savieno ikra muskuļus ar papēža kaulu un nodrošina staigāšanu, skriešanu, lēkšanu un citas ikdienas kustības. Tomēr ilgstošas pārslodzes vai atkārtotu mikrotraumu rezultātā cīpslā var attīstīties tendinopātija – hronisks bojājums, kas izraisa sāpes papēža vai Ahileja cīpslas apvidū, rīta stīvumu, pietūkumu, jutīgumu pieskarotiesun sāpes fiziskas slodzes...

Mūsdienu medicīnā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai pašām nabassaites cilmes šūnām, bet arī to izdalītajām eksosomām – mikroskopiskiem bioloģiskiem “ziņnešiem”, kas pārnes olbaltumvielas, RNS un citas aktīvās molekulas starp šūnām. Zinātnieki uzskata, ka tieši eksosomas nākotnē varētu kļūt par vienu no nozīmīgākajiem reģeneratīvās medicīnas instrumentiem. To apliecina arī tikko publicēts pētījums, kurā tika izvērtēta no nabassaites...

Nabassaites cilmes šūnas mūsdienās tiek uzskatītas par vienu no perspektīvākajiem resursiem reģeneratīvajā medicīnā. Viens no daudzsološākajiem virzieniem ir radzenes bojājumu ārstēšana. Jaunākie medicīniskie raksti liecina, ka no nabassaites mezenhimālajām cilmes šūnām iegūtās eksosomas var paātrināt radzenes dzīšanu, stimulēt šūnu migrāciju, mazināt iekaisumu un samazināt rētu veidošanos. Šie rezultāti paver jaunas iespējas nākotnē ārstēt radzenes traumas, ķīmiskus acu apdegumus, pēcoperācijas...

Vai nākotnē acu pilieni varētu ne tikai mitrināt acis, bet arī palīdzēt atjaunot bojātos audus? Tieši šajā risinājumā pašreiz iedziļinājusies medicīna. Tās uzmanības centrā nonākušas no nabassaites mezenhimālajām cilmes šūnām iegūtās eksosomas – mikroskopiskas bioloģiski aktīvas daļiņas, kuras spēj mazināt iekaisumu, aizsargāt šūnas un veicināt audu reģenerāciju. Jaunākie pētījumi liecina, ka tās varētu kļūt par daudzsološu terapiju pacientiem...