Ar diabētu diagnosticētiem pacientiem pēc cilmes šūnu terapijas uzlabojusies cukura līmeņa kontrole asinīs un samazinājusies nepieciešamība pēc insulīna.
Cukura diabēts ir viena no pasaulē izplatītākajām hroniskajām slimībām. Tas rodas, kad organisms nespēj pietiekami labi regulēt cukura jeb glikozes līmeni asinīs.
Lai mūsu organisms varētu izmantot glikozi enerģijas iegūšanai, tam nepieciešams hormons, ko sauc par insulīnu. To ražo aizkuņģa dziedzeris.
Mūsdienās pieejamās ārstēšanas metodes palīdz kontrolēt cukura līmeni asinīs un samazināt komplikāciju risku. Tomēr mediķi turpina meklēt jaunas iespējas, kā ietekmēt pašus slimības attīstības procesus. Un viens no daudzsološiem pētniecības virzieniem ir cilmes šūnu terapija.
Nabassaites asinīs atrodas asinsrades cilmes šūnas, kuras jau šodien izmanto noteiktu asins un imūnsistēmas slimību ārstēšanā. Savukārt nabassaites audos atrodamas īpašas šūnas, ko sauc par mezenhimālajām stromālajām šūnām. Tās spēj izdalīt vielas, kas palīdz regulēt iekaisuma procesus un ietekmē organisma audu atjaunošanās mehānismus. Tieši šīs ir tās īpašības , kas nepieciešamas cukura diabēta ārstēšanas procesos.
Ir apstiprināts, ka cilmes šūnu terapija var palīdzēt labāk kontrolēt cukura līmeni asinīs – 2025.gadā tika publicēts apjomīgs pārskats, kurā analizēti astoņi klīniskie pētījumi ar kopumā 334 cukura diabēta pacientiem. Daļa pacientu saņēma nabassaites audu cilmes šūnu terapiju, savukārt pārējie veidoja salīdzinājuma grupas.
Rezultāti bija daudzsološi. Pacientiem, kuri saņēma cilmes šūnu terapiju, tika novērota labāka cukura līmeņa kontrole asinīs. Lai to novērtētu, ārsti izmanto īpašu asins analīzi – glikēto hemoglobīnu jeb HbA1c. Tā parāda, kāds bijis cilvēka vidējais cukura līmenis asinīs pēdējo divu līdz trīs mēnešu laikā. Pētījumu apkopojumā pacientiem, kuri saņēma cilmes šūnu terapiju, šis rādītājs bija vidēji par 1,06 procentpunktiem zemāks nekā salīdzinājuma grupās. Tas ir nozīmīgs rezultāts, jo labāka cukura līmeņa kontrole palīdz samazināt diabēta izraisītu veselības sarežģījumu risku.
Vēl vienā 2025. gadā publicētā zinātniskajā pārskatā tika apkopoti klīnisko pētījumu rezultāti, kuros tika novērots, ka pacientiem, kuri saņēma šūnu terapiju, ne tikai uzlabojās cukura līmeņa kontrole, bet arī samazinājās nepieciešamība pēc insulīna.
Vidēji pacientiem dienā bija nepieciešams par 14,5 insulīna vienībām mazāk nekā salīdzinājuma grupās. Tika novērotas arī pazīmes, kas varētu liecināt par organisma spēju labāk izdalīt pašam savu insulīnu.
Īpašu uzmanību piesaistījis 2025. gadā publicēts pētījums, kurā pacienti ar šo slimību bija dzīvojuši vismaz desmit gadus. Rezultāti bija iepriecinoši – pacientiem uzlabojās ilgtermiņa cukura līmeņa kontroles rādītāji, vidējais cukura līmenis asinīs tukšā dūšā samazinājās par aptuveni 5,2 mmol/L, pacienti sasniedza cukura diabēta ārstēšanā bieži izmantoto HbA1c mērķi – zem 7%. Šie rezultāti apliecināja, ka nabassaites audu šūnu terapijai ir potenciāls palīdzēt arī cilvēkiem ar ilgstošu 2. tipa diabētu.
Vai cilmes šūnas nākotnē varētu palīdzēt arī bērniem ar 1. tipa diabētu? 2026. gadā publicētā zinātniskajā pārskatā tika analizēti septiņi klīniskie pētījumi, kur pēc sešiem mēnešiem pacientiem, kuri saņēma cilmes šūnu terapiju, tika novērota labāka cukura līmeņa kontrole nekā salīdzinājuma grupās.
Biobank seko līdzi zinātnes attīstībai, lai topošajiem vecākiem sniegtu aktuālu un uzticamu informāciju par nabassaites cilmes šūnām un to iespējamo pielietojumu nākotnē.
Izmantotie avoti:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/39905688/
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC12131437/?utm_source=chatgpt.com
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC12629970/?utm_source=chatgpt.com
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC13363004/?utm_source=chatgpt.com
