Mezenhimālās cilmes šūnas tiek uzskatītas par unikālu medikamentu nedzīstošu brūču, trofisko čūlu un diabētiskās pēdas sindroma ārstēšanai. Šāds atzinums ir iegūts, pateicoties to imūnmodulējošajai un izteikti pretiekaisuma iedarbībai.
Šīs nabassaites cilmes šūnas izdala augšanas faktorus, kas stimulē jaunu asinsvadu attīstību, bojāto audu atjaunošanos un dzīšanu. Tāpat cilmes šūnas spēj diferencēties dažādos šūnu tipos, tostarp tādos, kas nepieciešami ādas reģenerācijai, veicina šūnu migrāciju, proliferāciju un kolagēna sintēzi – procesus, kas ir vitāli svarīgi audu atjaunošanai. Ārstēšanas terapijā cilmes šūnas tiek izmantotas kā lokāli, bojājuma zonā, tā arī sistēmiski, (asinsritē).
Jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras medicīnas tēvs Hipokrāts izmantoja perinatālos audus (nabassaiti, placentu) karotāju brūču ārstēšanā. Mūsdienu medicīnā šo virzienu ir svarīgi attīstīt, jo aptuveni 3% no pasaules veselības aprūpes budžeta ik gadu tiek tērēti tieši brūču aprūpei. Tradicionālā brūču ārstēšanas efektivitāte katram otrajam pacientam, kas vecāks par 60 gadiem, diemžēl ir nepietiekama, un noved pie augstas hronisku brūču izplatības statistikas. Lai gan hronisko brūču visbiežākais iemesls ir diabēts vai asinsrites traucējumi, mūsdienu skarbajā realitāte šiem iemesliem pievienojas arī agresīvu darbību un kara rezultāta upuri.
Izmantotie avoti:
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8448625
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC6585686
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S266613812400046
