Ahileja cīpsla ir lielākā un izturīgākā cīpsla cilvēka organismā. Tā savieno ikra muskuļus ar papēža kaulu un nodrošina staigāšanu, skriešanu, lēkšanu un citas ikdienas kustības.
Tomēr ilgstošas pārslodzes vai atkārtotu mikrotraumu rezultātā cīpslā var attīstīties tendinopātija – hronisks bojājums, kas izraisa sāpes papēža vai Ahileja cīpslas apvidū, rīta stīvumu, pietūkumu, jutīgumu pieskarotiesun sāpes fiziskas slodzes laikā.
Šī saslimšana ir bieži sastopama ne tikai sportistiem, bet arī cilvēkiem, kuru darbs vai ikdiena saistīta ar ilgstošu stāvēšanu vai regulāru fizisku slodzi.
Atšķirībā no daudziem citiem audiem, cīpslas ir vāji apasiņotas. Tas nozīmē, ka bojātajai vietai tiek piegādāts mazāk skābekļa un barības vielu, līdz ar to dzīšanas process ir lēns.
Turklāt mūsdienās zinātnieki uzskata, ka Ahileja tendinopātija nav tikai iekaisuma slimība. Lielākajā daļā gadījumu tā ir deģeneratīva cīpslas saslimšana, kurā kolagēna šķiedras pakāpeniski zaudē savu normālo struktūru un mehānisko izturību. Tāpēc tradicionālā ārstēšana – fizioterapija, pretsāpju līdzekļi vai injekcijas – ne vienmēr spēj pilnībā atjaunot bojāto audu.
Pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta no nabassaites mezenhimālajām cilmes šūnām iegūtajai terapijai. Šīs šūnas un to izdalītās bioloģiski aktīvās vielas spēj mazināt iekaisumu, stimulēt kolagēna sintēzi, veicināt jaunu cīpslas šķiedru veidošanos, uzlabot cīpslas mehānisko izturību un sekmēt bojāto audu reģenerāciju.
Nabassaites cilmes šūnu terapija spēj uzlabot Ahileja paātrina bojātās cīpslas dzīšanu, veicina I tipa kolagēna veidošanos, kas nodrošina veselīgas cīpslas izturību, samazina iekaisuma mediatoru aktivitāti, uzlabo cīpslas biomehāniskās īpašības un palīdz atjaunot normālu audu struktūru. Konstatēts arī, ka mezenhimālās cilmes šūnas pozitīvi ietekmē cīpslas šūnu vielmaiņu un samazina rētaudu veidošanos, kas ir svarīgi pilnvērtīgai funkcijas atjaunošanai.
Izmantotie avoti
