Nabassaites cilmes šūnas tiek analizētas kā perspektīvs risinājums ar vecumu saistītas kognitīvo spēju pasliktināšanās mazināšanai. Rezultāti liecina, ka nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas var ietekmēt smadzeņu novecošanās mehānismu.
Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka līdz 2030. gadam katrs sestais cilvēks pasaulē būs vismaz 60 gadus vecs. Savukārt līdz 2050. gadam 60 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits pasaulē būs dubultojies līdz aptuveni 2,1 miljardam. To cilvēku skaits, kuri sasnieguši vismaz 80 gadu vecumu, tajā pašā periodā varētu trīskāršoties līdz 426 miljoniem.
Tādēļ arvien būtiskāks kļūst jautājums ne tikai par to, kā dzīvot ilgāk, bet kā ilgāk saglabāt labas kognitīvās un funkcionālās spējas.
Viens no šūnu novecošanās procesiem ir saistīts ar lipīdu jeb taukvielu pilienu uzkrāšanos šūnās. Novecojot smadzenēm, šie lipīdu pilieni īpaši uzkrājas glijas šūnās, tostarp mikroglijā. Mikroglija ir centrālās nervu sistēmas galvenā imūnās aizsardzības sistēma. Šīs šūnas nepārtraukti uzrauga smadzeņu mikrovidi, palīdz uzturēt neironu darbību, piedalās neironu savienojumu pārveidošanā un likvidē bojātu šūnu atliekas. Taču līdz ar novecošanos mikroglijas darbība var mainīties. Lipīdu uzkrāšanās var traucēt šo šūnu normālu funkcionēšanu un veicināt hronisku iekaisuma stāvokli smadzenēs jeb neiroiekaisumu. Savukārt ilgstošs neiroiekaisums tiek saistīts ar kognitīvo spēju pasliktināšanos un dažādu neirodeģeneratīvu procesu attīstību.
Zinātniskajā žurnālā “Aging Cell” analizēts, kā nabassaites mezenhimālās cilmes šūnas var ietekmēt ar vecumu saistītās pārmaiņas smadzenēs – cilmes šūnu izmantošana bija saistīta ar mazāku kognitīvo spēju pasliktināšanos, vienlaikus samazinot lipīdu pilienu uzkrāšanos novecojošajās mikroglijas šūnās. Turklāt tika novērota mikroglijas funkciju atjaunošanās, mazāks neiroiekaisums un ar neironu novecošanos saistīto procesu mazināšanās.
Tas ir būtiski, jo šajā gadījumā tiek pētīta iespēja ietekmēt ne tikai kognitīvās novecošanās sekas, bet arī vienu no bioloģiskajiem mehānismiem, kas var veicināt šo procesu.
Viens no skaidrojumiem nabassaites cilmes šūnu potenciālajai iedarbībai ir to spēja ietekmēt organisma imūno reakciju. Mezenhimālās cilmes šūnas izdala vairākas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp pretiekaisuma citokīnus, piemēram, interleikīnu-10 un transformējošo augšanas faktoru beta.
Šīs vielas palīdz regulēt imūnsistēmas reakciju un var veicināt nervu audiem labvēlīgāku mikrovidi. Tādējādi cilmes šūnu potenciāls var būt saistīts ar vairāku procesu vienlaicīgu ietekmēšanu – iekaisuma mazināšanu, mikroglijas funkciju uzlabošanu un nervu šūnu aizsardzību.
Vai cilmes šūnas nākotnē varētu palīdzēt smadzenēm novecot lēnāk? “Aging Cell” publicētie rezultāti norāda uz nabassaites cilmes šūnu potenciālu ar vecumu saistītu neirodeģeneratīvu procesu mazināšanā.
Ilgmūžības medicīnas mērķis nav tikai pagarināt cilvēka dzīves ilgumu. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgi nodzīvoto gadu skaitam – spējai pēc iespējas ilgāk saglabāt fizisko, kognitīvo un funkcionālo neatkarību.
Izmantotie avoti:
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/ageing-and-health
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC12686588/
