Psoriāze ir sarežģīta, hroniska, iekaisīga slimība, kura ilgst visu dzīvi. Tās rašanās iemesli var būt ģenētiski, tā arī citu faktoru izraisīti – traumas, infekcijas, medikamenti, vielmaiņas faktori, stress, alkohols, smēķēšana, hormonālās izmaiņas, piemēram, grūtniecības laikā, kā arī saules starojums u.c. Iespēju saslimt ar psoriāzi var pārmantot. Šī slimība var pēkšņi izpausties jebkurā mūža posmā. Latvijas apstākļos visbiežāk šī slimība skar galvas mataino daļu, muguras krustu apvidu, elkoņus, ceļgalus, plaukstas, pēdas, kā arī nagus.
Pašlaik pieejamās lokālās vai sistēmiskās ārstēšanas metodes nenovērš psoriāzes recidīvus un var pat izraisīt blakusparādības, lietotas ilgstoši. Un tieši šo iemeslu dēļ tiek meklētas jaunas pieejas ārstēšanai, proti, nabassaites cilmes šūnu pielietošana.
Vairāki pētījumi jau ir pierādījuši nabassaites cilmes šūnu augsto potenciālu citu autoimūnu slimību, piemēram, vilkēdes un reimatoīdā artrīta, ārstēšanā. Vēl viens pozitīvs šīs metodes arguments ir vienkāršība, ar kādu tiek iegūtas nabassaites audu cilmes šūnas – bez sāpju paņemšana dzemdību laikā – padara mezenhimālās cilmes šūnas pievilcīgas klīniskai lietošanai.
Mēnesi atpakaļ publicēts pētījums, kas vēlreiz apstiprināja nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu potenciālu psoriāzes ārstēšanā, vēstīja par vairākiem eksperimentiem, kuros pētījuma autori, izmantojot psoriāzes dzīvnieku modeli, noteica šo šūnu efektivitāti psoriāzei raksturīgu ādas bojājumu rašanās novēršanā. Tika pierādīts, ka cilmes šūnu subkutāna injekcija bojājuma centrā sniedz vislabvēlīgākos rezultātus un uzrāda spēcīgāku pretiekaisuma iedarbību kā intravenoza ievadīšana. Kā arī attiecībā uz vienību lielumu un ievadīšanas biežumu, tika gūts apstiprinājums, ka vienreizēja divu miljonu nabassaites cilmes šūnu subkutāna ievadīšana ir optimāla terapeitiska pieeja.
Autori arī pētīja mehānismus , kas ir nabassaites audu cilmes šūnu terapeitiskās iedarbības pamatā, un atklāja, ka tas, iespējams, ir saistīts ar noteiktu imūnsistēmas šūnu inhibīciju, atbrīvojot iekaisuma molekulas, kas saistītas ar psoriāzes attīstību.
2020.gadā zinātniskajā literatūrā tika aprakstīti četri klīniskie pētījumi, kas aptvēra sešu psoriāzes pacientu atveseļošanās gaitu, pēc mezenhimālo cilmes šūnu ievadīšanas. Neskatoties uz atšķirībām terapeitisko protokolu un klīnisko rezultātu ziņā, visu četru pētījumu secinājums bija vienots – uz nabassaites audu cilmes šūnu izmantošanu balstītā metode bija efektīva 100% gadījumos.
Līdzīgs secinājums tika rasts arī 2015.gadā publicētā pētījumā, kas noritēja kopš 2009. gada, vērojot divus pacientus – 35 gadus vecu vīrieti, kurš 12 gadus slimoja ar psoriāzi, un, kuram papildus tika diagnosticēta difūzā lielo B šūnu limfoma (IV stadija). Šim pacientam pēc standarta ķīmijterapijas cikli tika veiktas divas autologas hematopoētisko cilmes šūnu un viena mezenhimālo cilmes šūnu transplantācija. Sešus mēnešus vēlāk pacienta limfoma piedzīvoja pilnīgu remisiju. Āda normalizējās 12 mēnešu laikā. Pacients tika novērots 5 gadu garumā un viņa stāvoklis joprojām ir stabils, bez limfomas vai psoriāzes atkārtošanās.
Otra pētījuma paciente bija 26 gadus veca sieviete, kurai 8 gadu vecumā tika diagnosticēta psoriāze vulgaris. Sieviete nesekmīgi ārstējās ar lokāliem steroīdiem līdzekļiem- lašsārtās plāksnes klāja sudrabaini zvīņas un izplatījās pa visu viņas ķermeni. Trīs nedēļu laikā paciente saņēma trīs mezenhimālo cilmes šūnu infūzijas. Viņas stāvoklis uzlabojās. Vēl pēc trim mēnešiem kā konsolidējošu terapiju sieviete saņēma atkārtotas 2 cilmes šūnu infūzijas. Pacientes psoriāze ir nu bijusi bez recidīva jau 4 gadus.
Šie dati parāda, ka mezenhimālās cilmes šūnas no nabassaites audiem ir efektīvs risinājums, lai atvieglotu iekaisumu un ārstētu ar psoriāzi saistītus ādas bojājumus.
Izmantotie avoti:
https://www.spdv.pt/_doencas_de_pele_2 , accessed on April 11, 2022.
Chen Y, et al. Human umbilical cord-derived mesenchymal stem cells ameliorate psoriasis-like dermatitis by suppressing IL-17-producing γδ T cells. Cell Tissue Res. 2022 Mar 26. doi: 10.1007/s00441-022-03616-x. [online ahead of print].
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/ced.14269
https://www.amjmed.com/article/S0002-9343(15)01043-8/fulltext
