Lai arī šobrīd pārvietojamies bez maskām un 2 metru distanci veikalos neievērojam, COVID-19 vīruss turpina būt aktīvs, cilvēki joprojām nonāk slimnīcās, un diemžēl arī mirst slimības izraisīto smago seku dēļ.
Vīruss, kura galvenā izpausme ir pneimonija, var izraisīt plašu amplitūdu klīnisko simptomu. Visbīstamākie no tiem ir akūts respiratorā distresa sindroms un septisks šoks. Šīs komplikācijas ir saistītas ar ļoti smagu saslimšanu un mirstību. To izskaidro ar ārkārtīgi lielu iekaisīgo elementu – citokīnu nonākšanu organismā. Tādēļ , lai samazinātu nāves iestāšanās risku, zinātnieku pētījumi tiek vērsti tieši uz iejaukšanos iekaisuma attīstībā.
Jau vairākus gadu desmitus zināms, ka cilvēka nabassaites mezenhimālajām cilmes šūnām piemīt pretiekaisuma iedarbība. Turklāt daudzos pētījumos gūti pierādījumi, ka terapija ir droša un netiek asociēta ar smagām blaknēm. Nabassaites cilmes šūnas ar panākumiem izmanto ar iekaisumu saistītu slimību ārstēšanai – tādu kā, reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde un plaušu fibroze.
Starptautiski citējamā zinātniskajā žurnalā “Journal of Extracellular Vesicles” publicēti klīniskā pētījuma rezultāti, kurā 21 pacients ar smagi noritošu COVID-19 gaitu saņēma gan standarta terapiju, gan no cilmes šūnām veidotu preparātu 2 dienu garumā. Turpretim kontroles grupas pacientiem tika pielietota tikai ierastā terapija. Novērošanas beigās tika konstatēts, ka nāve iestājusies 19% cilmes šūnas saņēmušo pacientu, taču kontroles grupā šis rādītājs bija 54%. Tātad cilmes šūnas ievērojami mazina mirstību pacientiem ar smagi noritošu COVID-19 gaitu. Turklāt gan šis, gan iepriekš veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka cilmes šūnas ir vērtīgs resurss arī izteikto pretiekaisuma īpašību dēļ.
Izmantotais avots:
