Esam jau rakstījuši par pozitīviem piemēriem, kad autiskā spektra traucējumu terapijā izmantotas nabassaites cilmes šūnas. Žurnālā “Stem Cells Reviews and Reports” publicētā rakstā tiek skaidrots terapeitiskais darbības mehānisms un uzsvērta tieši cilmes šūnu izdalīto sīko daļiņu – eksosomu nozīme autiskā spektra traucējumu simptomu uzlabošanā. Proti, eksosomas pārnes augšanas faktorus, citokīnus un citas signālu pārnesē nozīmīgas molekulas, kas pastiprina nervu sistēmas darbības efektivitāti. Dažādās pasaules valstīs ir monitorēti klīniskie pētījumi – salīdzināti rādītāji bērnu grupām, kuri ārstēti ar cilmes šūnām, un kontroles grupām. Rezultāti atklāj autisma simptomu mazināšanos terapijas grupās. Šos uzlabojumus skaidro tieši ar neiroiekaisuma mazināšanos, molekulu pārneses uzlabošanos un imūnās sistēmas regulāciju. Autiskā spektra traucējumu gadījumā šie faktori spēlē nozīmīgu lomu.
Autiskā spektra traucējumi nav ģenētiski noteikta saslimšana un to nevar noteikt grūtniecības laikā. Visbiežāk autiskā spektra traucējumus izdodas diagnosticēt divu līdz trīs gadu vecumā, bet dažkārt pat vēlāk, kad vecāki pamana valodas attīstības traucējumus un komunikācijas grūtības. Bērnu skaits ar autiskā spektra traucējumiem arvien pieaug, bet nav medikamentu, ko varētu izmantot problēmas risināšanai. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta papildus terapiju apstiprināšanai. Līdz ar to, ka problēmas pamatā ir nervu sistēmas traucējumi – iekaisumam līdzīgs process un starpneironu regulācijas traucējumi – autiskā spektra traucējumu ārstēšanai pamatoti tiek pielietotas cilmes šūnas.
Izmantotie avoti:
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38630359/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/38927517/
