Kanādas zinātnieku grupa no Austrumu Ontario bērnu slimnīcas žurnālā “Stem Cells Translation Medicine” publicējuši apjomīgu pētījumu apkopojumu par cilmes šūnu pielietojumu nekrotizējošais enterokolīts terapijā. Nekrotizējošais enterokolīts – biežākā komplikācija, kas attīstās priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem – ir bīstama zarnu trakta patoloģija, kuras rezultātā tiek bojāti zarnas sieniņas audi. Turklāt – jo mazāks zīdainītis piedzimst, jo lielāks ir šīs slimības risks. Ilgtermiņa komplikācijas šai saslimšanai ir zarnu funkcijas un neiroattīstības traucējumi.
Pētnieki izvērtēja 107 eksperimentālus pētījumu. Padziļinātā analīzē iekļautie bija tieši par mezenhimālo cilmes šūnu pielietošanu terapijā – cilmes šūnas tika injicētas gan vēnā, gan uzņemtas orāli, gan ievadītas tieši vēdera dobumā. Turklāt visi šie ievades veidi bija ar pozitīvu efektu. Pētījumu apkopojums pierādīja, ka samazinājās gan problēmas incidence, gan smagums, gan mirstība no tās.
Pozitīvo rezultātu var izskaidrot ar tādām cilmes šūnu īpašībām kā spēja modulēt imūnās reakcijas un atjaunot bojātos audus. Tieši šīs cilmes šūnas pasargā zarnu barjeru un mazina iekaisuma procesu.
Tā kā līdz šim izmantotās terapijas metodes ir intravenozā barošana, plaša spektra antibiotikas, un dažkārt arī ķirurģiskā terapija, tiek aktīvi turpināts darbs, lai noskaidrotu labākās cilmes šūnu devas un ievades reižu skaits, kas dotu iespēju palīdzēt priekšlaicīgi dzimušajiem visā pasaulē.
Pētījumos pierādīts, ka mezenhimālās cilmes šūnas ir efektīvas arī citu neiznēsāto bērniņu problēmu risināšanai. Tās pielietotas arī ārstējot asinsizplūdumus smadzenēs un redzes traucējumus.
Izmantotie avoti:
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC11878585/
