Iekaisums ir organisma atbildes reakcija uz dažādu tipu infekcijām, kur atveseļošanās process noslēgtos ar audu sadzīšanu vai atjaunošanos. Taču nereti var būt arī neadekvāta ķermeņa reakcija, kas var novest pie hroniska iekaisuma vai autoimūnas saslimšanas rašanās. Šo slimību izcelsmē būtiska loma ir imunitātes nodrošināšanas šūnām jeb makrofāgiem, kuri aktivē un pārvalda iekaisumā iesaistītās vielas. Arī kolīts – hronisks resnās zarnas iekaisums un viena no visvairāk izplatītajām gremošanas orgānu slimībām – ir šāda
iekaisuma veids.
Kolīts ievērojami samazina dzīves kvalitāti, turklāt arī jauniem cilvēkiem. Biežākie šīs slimības simptomi ir sāpes vai krampji vēderā, bieža nepieciešamība pēc vēdera izejas, svarā krišanās un nogurums, kā arī caureja, kas iespējama arī ar asinīm. Ja slimība piemeklējusi bērnu, tad raksturīga arī nepietiekoša augšana. Arī pieaugušā vecumā kolīts var izraisīt dažādas komplikācijas, piemēram, zarnu plīsumu, barības vielu un šķidruma neuzsūkšanos, kā arī osteoporozi.
Lai arī slimībai pastāv gan ķirurģiskas, gan medikamentozas terapijas iespējas, ne visos gadījumos tās ir efektīvas, turklāt ir iespējamība nepatīkamām blaknēm. Tieši šo iemeslu dēļ tiek veikti pētījumi, lai atrastu jaunas ārstēšanas metodes.
Nesen starptautiskā ķirurģijas žurnālā tika publicēti Turcijā veikta pētījuma rezultāti. Pētījuma ietvaros zinātnieki pielietoja mezenhimālās cilmes šūnas, ņemot vērā tām raksturīgo pretiekaisuma darbību. Salīdzinot zarnu gļotādas fragamentus, tika secināts, ka mezenhimālo cilmes šūnu ievade ir labvēlīgi iespaidojusi ārstēšanās gaitu. Pētījuma komanda konstatēja un atzina pozitīvu efektu gan iekaisuma mazināšanā, gan imunitātes stiprināšanā.
Lai arī pētījums ir eksperimentāls, tas ir kārtējais apliecinājums mezenhimālo cilmes šūnu spējām, palīdzēt dažādu ar imunitāti saistītu saslimšanu risināšanā.
Izmantotā literatūra:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK541037/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31443677/
https://emedicine.medscape.com/article/183084-overview
