Arvien vairāk klīnikas visā pasaulē veic diabēta pacientu ārstēšanu ar nabassaites cilmes šūnām. Un ņemot vērā diabēta izplatību, tas ir būtisks punkts dzīves kvalitātes uzlabošanā miljoniem cilvēku.
Pēdējos gados Latvijā dramatiski pieaudzis reģistrēto gan 1., gan 2. tipa cukura diabēta pacientu skaits. Šobrīd diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas 100 000 cilvēkiem, turklāt starp Baltijas valstīm mūsu valstī ir vislielākā saslimstība ar diabētu vecumā no 20 līdz 79 gadiem. Slimības attīstību nenoliedzami veicina dzīvesveids, jo diabēts biežāk sastopams cilvēkiem ar lieko svaru, taču nu jau problēma skar arī cilvēkus, kuriem nepiemīt riska faktori, un biežāk vīriešus.
Cilmes šūnas ir šūnas, kurām ir spēja vairoties specializētās šūnās vai pašām atjaunojoties. Nabassaites asins cilmes šūnas ir īpaši unikālas, jo tām ir ne tikai spēja attīstīties citos šūnu veidos, bet tām ir arī imūnā tolerances, proti, tās daudz retāk izsauc imūnreakciju. Tāpat šīs cilmes šūnas satur lielāku skaitu regulējošo T šūnu – noteikta veida balto asins šūnu, kas palīdz uzturēt imūnsistēmu līdzsvarā. Tieši šis ir galvenais faktors, kas padara nabassaites asins cilmes šūnas tik noderīgas ārstējot tādas slimības, kur imūnsistēma ir “apmaldījusies”, tostarp arī 1. tipa cukura diabētu.
Vairākās Latvijai tuvās un tālākās valstīs tiek izmantota nabassaites asins cilmes šūnu terapiju metode ar 1.tipa diabētu saslimušiem bērniem un pieaugušiem. Šoreiz par zinātniskajā datu bāzē publicētu rezultātu klīniskajam pētījumam, kurā 37 diabēta pacienti saņēma nabassaites audu mezenhimālo cilmes šūnu ievadi. Šo pacientu glikozes līmeņa mērījumi 48 nedēļas tika salīdzināti ar 36 pacientiem, kuri šādu terapiju nesaņēma. Rezultāti apliecināja, ka terapiju saņēmušajiem bija labāki rezultāti, turklāt zemāks bija arī glikētā hemoglobīna (HbA1c) rādītājs, kas liecina par labāku ilgtermiņa diabēta kompensāciju.
Pozitīvais papildus efekts bija ne tikai labāka glikozes kontrole, bet arī mazāka nepieciešamība pēc papildus insulīna ievades. Būtiski, ka pētījuma laikā netika konstatētas bīstamas blaknes.
Izmantotais avots:
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10726406/
